Jau kādu laiku Ķengaraga promenādē nebija novērots saulriets ar tik izteiktām krāsām un tik izteiktiem mākoņu zīmējumiem debesīs. Neilgu laiciņu pirms tam, debesīs savus ceļus iezīmēja arī lidmašīnu atstātās pēdas, kuras diemžēl tik ilgi nesaglabājās, lai būtu pilnībā izgaismotas saulrietā un radītu vēl patīkamāku debess jumu, bet, neraugoties uz to, debesis bija pietiekoši krāšņas. No augstāku stāvu daudzdzīvokļu mājām, kuru logi bija vērsti uz Daugavas pusi, bija dota lieliska iespēja, lai pēc saspringtās darba dienas izietu uz balkona un izbaudītu vakaru, savukārt man nekas cits neatlika, kā vien doties uz Dienvidu tilta pusi.