Lai arī cik interesanti tas nebūtu sanācis, bet neplānoti devos decembra mēnesī uz Parīzi. Cerība protams, kā visiem ceļotājiem, bija ieraudzīt izslavētos lielo Eiropas pilsētu Ziemassvētku tirdziņus, bet jāsaka uzreiz, ka nekas no tā īsti nesanāca. Pat, mēģinot tos atrast ar Google palīdzību, nekas īsti neizdevās, jo lielākā daļa pieminēto tirdziņu vienkārši uz vietas neeksistēja, tādēļ nācās cerības mest malā un vienkārši izbaudīt pašu pilsētu. Par laimi vēlu vakarā, klaiņojot pa pilsētu, netālu no Eifeļtorņa izdevās atrast arī kādu ielu, kas bija skaisti izrotāta Ziemassvētku noskaņās.

Lai gan Francijas dzelteno vestu kustības protesti Latvijas mēdijos vairs netika īpaši atspoguļoti, tos varēja izjust, esot uz vietas Parīzē, īpaši izbaudot kilometriem garos korķus, kas izveidojušies, jo liela daļa sabiedriskā transporta nekursēja, ko vēlāk varēja izjust pilsētā, vēloties izmantot metro satiksmi.

Dodoties no lidostas uz Parīzi ar taksometru, var rēķināties ar standarta cenu, proti 50 un 55 euro, attiecīgi, kurā Sēnas upes krastā vēlies nokļūt. Braukšanas kultūra ir ļoti interesanta, jo taurēts tiek visur un pie visa, tad arī vēl motorolleru jūra, kas pārvietojas pa ielām un brauc, kur un kā vien vēlas, tai skaitā pretim braucošajām mašīnām. Tā vien liekas, ka pašam būtu diez gan grūti pierast pie tik haotiskas ceļu kultūras. Policijas motociklu kolonna tā vietā, lai ar sirēnām paziņotu par savu atrašanās vietu, izmantoja svilpes, tas liek aizdomāties.

Pirmo reizi Parīzi sanāca apmeklēt 2012. gadā. Pa šo laiku diži nekas nebija mainījies. Pie Eifeļtorņa joprojām tika tirgoti visādi aksesuāri, cilvēku masas bija tikpat lielas, bet toties nebija apjozts žogs ap Eifeļtorni. Lai nokļūtu zem paša torņa, šoreiz bija jāiziet drošības kontrole, līdzīgi kā lidostās. Lai uzbrauktu Eifelī līdz pašai augšai, būs jāšķiras no 25 euro, jo tornis ir sadalīts vairākos līmeņos un cena atšķiras. Zemākajā līmenī atrodas gan kafejnīcas, gan suvenīru veikaliņi, gan arī slidotava, kas šajā reizē nedarbojās.

Izkļūšana no torņa teritorijas ir sava veida izaicinājums, jo tev pretī stāv vairāki desmiti vietējo censoņu, kas mēģina tev pārdot kādu Eifeļtorņa suvenīru, bet labākā taktika ir iet viņiem cauri un nesatraukties. Ja tomēr ir vēlme iegādāties kādu suvenīru, tad noteikti ir jāmāk kaulēties, un kārtīgi apdomāt savas vēlmes, jo viņi zina, ko dara, un pratīs ļoti ātri apvārdot, kā rezultātā būsi nopircis to, ko nevēlies un vairāk nekā biji plānojis.

Došanās prom no Parīzes uz netālo lidostu arī nebija nekāds vieglais uzdevums. Pat daļa taksometru agrā rīta stundā atteicās doties turp, jo zināja, ka atpakaļceļā var nākties pavadīt vairākas stundas. Tikai pateicoties viesnīcas recepcijas personālam izdevās sarunāt taksometru, bet ne jau par standarta cenu, bet gan par paaugstinātu cenu. Pat šajā agrajā rīta stundā (nedaudz pēc 5 no rīta), varēja jau redzēt veidojošos sastrēgumus pretējā joslā.