Vasarai tuvojoties straujiem soļiem, tuvojas arī Pasaules hokeja čempionāts, kas šogad norisinās Prāgā un Ostravā, Čehijā.

Kā tur gāja un kas tika iepazīts, lasi tālāk šajā rakstā.

P.s. Kā pēdējos ceļojumus ierasts, arvien vairāk bilžu uzņemu ar telefonu. Šajā reizē pat atļāvos neņemt līdzi foto kameru, bet visu iemūžināt tikai un vienīgi ar telefonu. Kā var redzēt daudzās bildēs, nepateiks, ka tā ir uzņemta ar telefonu. Lūk, mūsdienu tehnoloģiju maģija.

Neliels ieskats video formātā:

Jāsaka, ka vienīgās mocības, kas šajā piedzīvojumā bija jāizbauda, bija ilgais ceļš autobusā līdz Ostravai un atpakaļ. Par laimi, jau uzreiz iebraucot Polijā, sākas auto “bāņi”, kas pavadīto laiku cauri Polijai pēdējos gados ir spējis ļoti paātrināt.

Vēlu vakarā iebraucam Ostravā un pēc aptuveni 20min ierodamies viesnīcā, no kuras netālu atrodas dzidrs ezers ar skatu uz tuvējo pilsētu.

Pa ceļam arī saņēmām informāciju, ka pirmajā dienā pirms hokeja spēles plānojas Latvijas fanu gājiens uz Ostravas hokeja halli. Šādu iespēju nevar laist garām, tāpēc izbraucam laicīgāk no viesnīcas, lai varētu piebiedroties gājienam. Tas bija tā vērts. Skaļš un azarta pilns. Kur viens skaties, tur savējie. Uzmanības centrā todien noteikti bija Latvijas fani, jo tos nevarēja nepamanīt. Ierodoties pie arēnas, notiek vēl pēdējā fotografēšanās un sagatavošanās mačam abās blakusesošajās fanu zonās.

Nākamajā dienā pēc spēles Impro sagatavojis ekskursiju gida vadībā par Ostravu. Pēc pilsētas apskates ­dodamies notestēt čehu virtuvi, kas ne visiem bija pa prātam. Ieturētas pusdienas un laiks nākamajai apskates vietai – čehu alus darītava, kas specializējas tieši izlejamajos speciality alus veidos. Šīs darītavas alus būtībā tiek eksportēts uz kaimiņvalstu krogiem.

Vēlā pēcpusdienā dodamies uz hokeja spēli, kura jau otro dienu pēc kārtas sagādā nevienu vien saspringtu un izaicinājumiem bagātu sajūtu. Šajā reizē nieka 0.06 sekundes pirms papildlaika beigām spējam izcīnīt tik ļoti vajadzīgo uzvaru. Kas par spēli!

Nākamajā dienā spēļu Latvijas izlasei nav, tādēļ dodamies uz turpat esošo Poliju nelielā pārgājienā pa vietējiem kalniem. Pastaiga aptuveni ~12km gara, salīdzinoši lēzenu cēlienu un izejama visiem sagatavotības līmeņiem. Iespējams izbaudīt patīkamus skatus uz apkārtni.

Pēc dažu stundu garās pastaigas tiek dota iespēja ātri apskatīt arī Polijas pilsētu Žywiec. Dodamies uz tās centru, jo kā daudz kur tur aplūkojama un izbaudāma pašas pilsētas atmosfēra. Pilsēta sakopta un lielu parku pie pilsētas pils un centrālā muzeja. Turpat blakus atrodas arī centrālais pilsētas laukums, kurā pilns ar daudz un dažādiem veikaliņiem.

Nākamā diena iesākas ar ekskursiju Bolt Tower. Tas ir augstākais punkts Ostravā, stiepjoties 78 metru augstumā. Šeit agrāk atradās rūdas pārstrādes koplekss, kas šobrīd kļuvis par vienu no iecienītākajiem tūristu apskates punktiem pilsētā. Jāsaka, ka ne velti, jo tas ir iespaidīgs. Bolt Tower gide izstāsta daudz un dažādu interesantu faktu par šo vietu, ne tikai to kādēļ šeit visapkārt ir tik daudz lielu trubu, bet arī tehnoloģisko apstrādi, milzīgos apstrādes apjomus un to, kā slēdz pilsētu, pārvedot iegūto materiālu no vienas pilsētas gala uz otru. Šajā rūpnīcā nodarbinātie pelnījuši vidēji trīs reiz vairāk nekā bija vidējā alga pilsētā. Savukārt tiem, kuri strādāja jau fiziski prasošo un temperatūras ziņā neizturamo darbu drīkstēja un pat rekomendēja darbā atrasties alkohola reibumā. Tikai pēc negadījuma, kad nodarbinātais iekrita plūstošajā metāla lavā, tika sākts limitēt alkohola devu.

Dodamies atkal izbaudīt čehu virtuvi un vietējo mūziku netālajā krogā. Atkal jāsaka, ka čehu virtuve visiem nebūs pa prātam, īpaši ja saldajā negaidāt siltu plūmi mīklā. 🙂

Kā tad vakarā bez hokeja? Šajā reizē Bobs un Bobeks skatītājus izklaidē, rādot savas prasmes slidojot. Šie tēli ir čehu pasaku tēli, tādēļ tie ir labi zināmi tagad ne tikai Čehijā, bet arī hokeja fanu aprindās.

Kā izrādās no Čehijas nāk ne tikai Škoda, bet arī Tatra automašīnas. Pats par šādu autoražotāju uzzināju tikai pirmo reizi. Uzņemums no vieglo automašīnu ražošanas, kuru starpā bija arī sporta automašīnas, šobrīd ir specializējies tikai smagās tehnikas ražošanā. Turpat pilsētā ir izveidots vietējais muzejs.

Pēc pirmās muzejas ēkas apskates devāmies nelielā pastaigā uz otro, kur jau varēja aplūkot tieši smagās tehnikas vienības. Pa ceļam pie ēkas uzgājām šo izkailināto egli, kurai atstāts pat vainags augšā. Interesanti, kāda tur loģika slēpjas.

Turpat pilscētas centrā atrodas daudz un dažādas kafejnīcas, bet mūsu uzmanību piesaistīja vietējais vjetnamiešu bistro, kur nemitīgi bija rinda, tātad būtu jābūt labam. Tā arī bija, pat ļoti labs, ar lielu vjetnamiešu ēdienu izvēli.

Pēc pilsētas apskates devāmies atpakaļ uz Ostravu, Latvijas – Vācijas spēli, kas bija sāpīga. Pārāk sāpīga. Pie tam šo spēli plānojām vērot no fanu zonas, taču tajā laikā notika arī Čehijas spēle Prāgā, līdz ar to abas fanu zonas un vietējās fanu zonas rādīja tikai un vienīgi čehu spēli. Tiem, kas ārpus arēnas, nācās spēli skatītes replay.lv tiešraidē telefonos.

Papildus pārsteigums, ka Ostravas fanu zonā esošais oficiālo suvenīru/fanu aksesuāru veikals nebija pietiekoši sagatavojies ar nelielo suvenīru apjomiem, jo pāris magnētus redzējām tikai pirmajā dienā, bet jau nākamajās dienās to vairs nebija vispār. Saproti, kā gribi, bet biznesa potenciāls daļēji pazaudēts.

Pēc spēles ceļš uz viesnīcu tika pavadīts Latvijas izlasi atbalstošos tekstos, klausoties un piedziedot latviešu dziesmām. Tālāk pēdējās vakara sarunas un jau nākamajā dienā atpakaļceļš uz Rīgu. Paldies par emocijām, āķis ir lūpā un tagad gaidām nākamo gadu!