Tā nu iekrita, ka mistiskā kārtā bija iespēja aizlaist paskatīties Turciju, lai gan Turciju īsti neredzēju, bet gan vairāk Stambulu un pierobežu, jo gala mērķis bija cita valsts, tomēr jau radās neliels iespaids par šo vietām skaisto, bet brīžiem nesakopto valsti.

Tāpēc izveidoju nelielu rakstiņu ar pāris bildēm, kas vislabāk manā acu skatienā attēloja Turcijas Eiropas pusi.

Viss sākās ar to, ka ielidojām Stambulā vakarā pusē. Brīdī, kad lidmašīna laidās lejā, bija redzams saulriets, kurš ātri nozuda, atstājot vietu tumsai.

Pirmā vieta, kur devāmies uzreiz pēc lidostas, lai paspētu kaut ko apskatīt mūsu saspringtajā grafikā, bija Sultāna Ahmeda mošeja jeb tautā saukta par Zilo mošeju. Šeit bija iespēja izkāpt laukā uz 20 minūtēm, lai apskaitītu šo vietu tumsā.

turcija_celojums_turkey-1 turcija_celojums_turkey-2 turcija_celojums_turkey-3 turcija_celojums_turkey-4 turcija_celojums_turkey-6

Viennozīmīgi šī vieta nav domāta ātrai apskatei, bet gan mierīgai un klusai pasēdēšanai pie strūklakas ar skatu uz kādu no mošejām.

turcija_celojums_turkey-7 turcija_celojums_turkey-8

Mēģinot apskatīt pēc iespējas vairāk, devos aplūkot tuvāk Zilo mošeju, kur bija iespēja iekļūt mošejas iekšpagalmā.

turcija_celojums_turkey-9 turcija_celojums_turkey-11 turcija_celojums_turkey-12

Dodoties prom no Zilās mošejas, skats pat vairāk spēja aizraukt, nekā nākot uz viņu.

turcija_celojums_turkey-13

Nākošais pieturas punkts uz 5 min. bija tilts, no kura knapi varēja saskatīt Bosfora tiltu, kurš rotājās zilās gaismiņas tālu projām, lai spētu to lāgā iemūžināt.

turcija_celojums_turkey-14 turcija_celojums_turkey-15 turcija_celojums_turkey-16 turcija_celojums_turkey-17

Visbeidzot devāmies arī uz viesnīcu, kur uzkavējāmies tikai īstu brīdi, lai jau nelielā grupiņā dotos apskatītes Stambulu citā gaisotnē.

Pirmā lieta, kas iekrita acīs, bija tā, ka šeit pat pusnaktī dzīvība tikai sāka kūsāt, lai gan zināju, ka tā ir šeit, bet tik un tā pārsteidza tas, ka sabiedriskie transporti bija pārbāzti un cilvēku uz ielām bija gandrīz tik pat, cik cilvēku uz Rīgas ielām…

Otrā lieta, kas iekrita acīs, bija tā, ka šeit ļoti iemīļotas ir baltas mašīnas, jo katra 5. mašīna bija balta.

Un visbeidzot jau nerunāsim par tiem augļiem, kuri bija pieejami šeit.

Ar nākošo dienu sākās lielā braukāšana, braukāšanu, kura pēdējās dienās autobusu lika pilnā mērā uzskatīt par savām mājām, jo nedēļas laikā tika nobraukti vairāk kā 2800, proti, no viena Grieķijas gala līdz otram un atkal atpakaļ! Līdz ar to turpmākā bildēšana izvērtās par lielu cīņu, lai iegūtajās fotogrāfijās neparādītos kāda lieka persona loga atspulgā.

Tika piestāts nelielā pilsētā, lai apciemotu Comenius skolu. Kā izrādās šajā dienā, kura bija svētdiena, skolās notika eksāmenu rakstīšana, līdz ar to, lai netraucētu skolēniem ar satiksmi un liekiem trokšņiem, tiek slēgta satiksme ielās, kas atrodas apkārt skolai. Tomēr, pateicoties vietējai policijai, mēs tikām uz paredzēto galamērķi un pat ar policijas eskortu.

turcija_celojums_turkey-19 turcija_celojums_turkey-20 turcija_celojums_turkey-21 turcija_celojums_turkey-22 turcija_celojums_turkey-23

Šeit dzīve rit nedaudz savādāku gaitu, jo tikai tūrists var iedomāties nobildēt, kā Turcieši žāvē savas drēbes un kā viņiem patīk, ka, izejot no mājas, tev paveras piedrazota apkārtne un kūpošā miskaste tur pat ielas galā, jo šeit īsti par sakoptu vidi laikam neviens lāgā neko nezina, bet ko tur tiesāt, cita kultūra, cita mentalitātē, citi uzskati.

turcija_celojums_turkey-24 turcija_celojums_turkey-25 turcija_celojums_turkey-26 turcija_celojums_turkey-27 turcija_celojums_turkey-29 turcija_celojums_turkey-31 turcija_celojums_turkey-33 turcija_celojums_turkey-34 turcija_celojums_turkey-35 turcija_celojums_turkey-36 turcija_celojums_turkey-37 turcija_celojums_turkey-39

Iznāca arī nedaudz pakuģot pa Marmora jūru, kur mēģināju noķert kādu interesantu kadru un, vienkārši baudot vēju un silto laiku, kas šeit valdīja, lai pēc tā uzreiz dotos uz robežu.

turcija_celojums_turkey-40 turcija_celojums_turkey-41 turcija_celojums_turkey-43 turcija_celojums_turkey-44 turcija_celojums_turkey-45 turcija_celojums_turkey-46

Turcijas Grieķijas robeža, pie kuras pavadījām vairāk par 3h, jo kā izradījās bija dažas neskaidrības. Kā izrādās tukšs tūristu autobuss no Grieķijas Turcijā nevar iebraukt, to drīkst darīt tikai pilns, jo redz savādāk viņi izzags visus Tūristus. Bet, savukārt, Turki sadomāja iedot autiņu, kuram nav atļaujas šķērsot robežu, un pats foršākais, ka tur robežu kājām nedrīkst šķērsot… Tā nu pēc vairāk kā 3 stundu skaidrošanās ar robežsargiem un visādu iespēju meklēšanu, tika izsaukts cits autobuss ar atļauju šķērsot robežu, bet, protams ,bez bakšis šeit nekur… Tomēr laimīgā kārtā, saulei norietot, mēs šķērsojām robežu, lai pēc 4h brauciena tiktu viesnīcas numuriņā.

Ja ilgu laiku prasīja, lai tiktu uz Grieķiju, tad daudz reiz īsāku laiku tas prasīja, lai tiktu atpakaļ Turcijā.

Lai gan jau izbraucām 5 tomēr ar to nepietika, lai laikā spētu apskatīt vienu no Stambulas pilīm, jo, ja liekas, ka Rīgā ir lieli sastrēgumi, tad Stambulā tie ir nežēlīgi, jo kā vietējie saka, ja 2h pavadi sastrēgumā, tad tas vēl ir ātri.

turcija_celojums_turkey-47 turcija_celojums_turkey-48 turcija_celojums_turkey-50 turcija_celojums_turkey-51 turcija_celojums_turkey-53

Turpmākais plāns bija apskatīties Zilo mošeju no iekšpuses un doties uz katakombām, kur agrāk tika uzglabāts lietus ūdens pilsētas vajadzībām.

Turpmākais ceļš veda uz kuģīti, kurš mūs izvizināja pa Bosfora šaurumu, no kura varēja nolūkoties uz naksnīgajām Stambulas ielām.

turcija_celojums_turkey-54 turcija_celojums_turkey-56 turcija_celojums_turkey-57