Ziema ir tas brīdis, kad vērts atkārtot vasarā tik iemīļotās takas, jo vienu varu garantēt, tās izskatīsies daudz savādāk. Arī šoreiz ziemīgā pastaiga gar Lojas upi spēja aizraut un pārsteigt. Ne velti sasnigušajām sniega gubām ir sava burvība, neskatoties, ka šajā laikā ātri satumst un nav silti. Plašāk par pirmo pastaigu gar Lojas upi, kurā tika iekļauts arī gājiens gar Gauju, lasi šeit.

Mērķis bija aiziet līdz Murjāņu kamaniņu trasei un atpakaļ. Maršrutam jāatvēl vairākas stundas. Ceļā sastopam pāris cilvēkus, līdz ar to, šeit lieliski var patverties no cilvēku masām, ja ir tāda vēlēšanās. Par takas stāvokli nav jāuztraucas, jo tā ir iebrista, taču slidena arī, līdz ar to, atliek tik turēties tās ietvaros.

Pa ceļam satiekam arī dabas mīļus otrpus Lojas upei, kas to mēģina šķērsot tam visnepiemērotākajā vietā, dodoties pāri diviem nokritušiem un labi apsnigušiem kokiem. Viss beidzas labi, ar sausām kājām tika pāri Lojas upei. Tātad, ja plānota pastaiga gar otru upes krastu jeb Siguldas pusi, būs jārēķinās, ka vienā brīdī iebristā taka apstāsies. Drošības labad dodamies pa Murjāņu pusi, lai nav lieku pārsteigumu.