Sanācis tā, ka pēc 12 gadu pārtraukuma atkal devos uz Austriju smelties zināšanas, tikai tagad uz krietni īsāku laiku, nevis veselu semestri. Šoreiz bāzējāmies “St. Pölten University Of Applied Sciences”, lai lūkotos pēc trūkstošajiem četriem kredītpunktiem, kuri nepieciešami, lai jau šomēnes noslēgtu savu kārtējo “nelielo” mācīšanās tūri.

Kā jau ierasts, šāda veida intensīvajā mācību nedēļā neaiztikt tikai ar garām lekcijām, bet arī jāpaspēj paķert ekskursijas pa ievērojamākajām vietām un jādibina jauni kontakti.

Pirmajā dienā, ielidojot Vīnē un pateicoties daudz maz normālam laikam, dodamies uz vienu no deviņām Vīnes tradicionālajām kafijas mājām, lai iemēģinātu to burvību, kura pilnveidota vairāk kā 100 gadus. Uzreiz jāsaka, ka ar augstu apkalpošanu Austrijā nav jārēķinās, tā vienkārši ir un tas jāpieņem, kā arī par dzeramnaudas neatstāšanu jābūt gatavam uz pretjautājumiem un jāsagatavo pamatojums, kāpēc. Tas tā zināšanai. 😊 Ienākot iekšā “Cafè Goldegg”, diemžēl likās, ka tikpat ātri būs jādodas projām, jo visi galdiņi mudžēt mudžēja no cilvēku masām, bet, kā izrādās, bija vēl arī papildus īpašās telpas, kur iespējams jau privātākā gaisotnē izbaudīt senlaicīgāku atmosfēru.

Kad īpašā rīta kafija un ābolu štrūdele izbaudīta, laiks doties tālāk. Neskatoties, ka ārā laikapstākļi nelutina un lietus neparko negrib atkāpties, tik un tā devāmies apskatīt Vīnes vecpilsētu. Pēc nelielas pastaigas iemaldāmies Audi veikaliņā, kur tirgo pavisam pieticīgas automašīnas (kārtīgu māju cenās). Auto salons paredzēts, lai izrādītu Audi veikumu elektrifikācijā. Kā izrādās, Audi ražo arī savus elektroskrejriteņus jeb pareizāk teikt, balstoties uz valodnieku secinājumiem – stāvdrāžus. Diemžēl mākoņi joprojām savilkušies un pastaiga ilgi neturpinās, tādēļ dodamies stacijas virzienā caur vienu no Vīnes nelielajiem biznesa centriem.

Vietējo lepnums un gods. 🙂

Aptuveni 30 minūšu braucienā atrodas Poltena. Tā ir neliela Austrijas pilsēta ar aptuveni 55 000 iedzīvotāju. Neskatoties uz savu nelielo izmēru, Poltena ir attiecīgā reģiona centrs, līdz ar to var lepoties ne tikai ar savu Universitāti, kura tiešām spēja pārsteigt ar savu attīstības līmeni, bet arī svarīgiem sociālajiem centriem. Pirmajā ierašanās dienā bija iespēja apskatīt Poltenas centru, pateicoties tam, ka viesnīca atradās turpat blakus centram. Centrs ir patīkami sakopts, ar izteiktu zemo apbūvi – ēkām ir tikai daži stāvi, radot patīkamu vecpilsētas noskaņu.

St. Pölten University Of Applied Sciences izglīto aptuveni 3000 studentu dažādās programmās. Ēka tik ļoti uzrunā katru ienācēju, ka rodas nepārvarama vēlme apgūt ko jaunu un interesantu. Bet ir prieks, ka arī Latvijā arvien vairāk parādās modernas universitāšu ēkas ar mūsdienīgu arhitektūru, izkārtojumu un modernu aprīkojumu. Kā jau pierasts ārzemju universitātēs, arī šeit telpas ir brīvi pieejamas, atvērta tipa un izmantojas visā to apjomā. Jāpiemin interesantākā mācību telpa, kura tika izveidota tikai pirms diviem gadiem, pateicoties Eiropas līdzfinansējumam – SOC speciālistiem pielāgota, izstrādāta un radīta mācību klase. Šeit ir iespēja ne tikai analizēt dažāda veida datu plūsmas, bet arī veikt visāda veida kiberrisku incidentu scenāriju izspēli. Kā izrādās Universitāte nodrošina arī divus industriālos Medus podus (ja interesē var palasīt “Honeypot”), kuri simulē ūdens pumpju darbību. Komentārs par šo ne IT cilvēkiem – tas tiešām ir forši, ka universitāte spēj ko tādu nodrošināt. Pēdējās projekta dienās, tika dota iespēja piedalīties arī konferencē.

Vai tad mācības ir iedomājamas bez dažāda veida ekskursijām? Protams, ka nē. Arī šeit devāmies nelielā ekskursiju tūrē, palūkot tuvējās pilsētiņas, izbaudīt braucienu ar kuģīti un visbeidzot apmeklēt mākslīgajam intelektam veltītu izstādi. Izstāde sastāvēja no vienas telpas, bet tie ekrāni un specefekti bija vienreizēji. Var redzēt, ka grafiskie dizaineri šeit ir ielikuši pamatīgu darbu. Atklājums man – Švarcnēgers nāk no Austrijas, tādēļ bez viņa “galvas” izstāde nebūtu īsta izstrāde. 🙂

Šeit neliels čītšīts no vietējo skatu punkta ar vietām, kuras Vīnē būtu obligāti jāapmeklē.

Pēdējās dienas noslēgumā pie universitātes tika rīkota “zaļo” diena, prezentējot ne tikai autonomās mājas uz riteņiem, kur visu nepieciešamo nodrošina atjaunojamie resursi, bet arī lielāko biedu benzīna galvām – “zaļās” automašīnas. Jāsaka kā ir, auto izskatās labi, arī Audi, bet bez V8 skaņas, ir zaudēta tā īsta burvība…

Patīkami, ka vismaz pēdējā projekta diena lutināja ar patīkamiem laikapstākļiem. Tādēļ, ierodoties Vīnē, tiek nolemts beidzot kārtīgāk izbaudīt šīs pilsētas burvību. Tātad – bez pastaigām parkos un pasēdēšanām vietējās kafejnīcās nebūtu iedomājama Vīnes apskate.

P.s. Arī šeit lielākā daļa bilžu ir uzņemtas ar telefonu, bet ej un saproti, kuras tās ir. 🙂