Šajā laikā, kad ar lidmašīnu nekur aizlidot nevar un robežas ir slēgtas, kā arī visiem ieteikts ievērot 2 metru distanci vienam no otra, ir ļoti grūti iedomāties par ceļošanu. Tomēr, ja neesi riska grupā un vēlies kaut kur doties, nepakļaujot ne sevi, ne citus riskam, ir iespēja to darīt. Kāda? Doties dabā, bet ne vienkārši dabā, bet dabā, kur cilvēkus sastapt ir ļoti grūti.

Neliels ieskats video formātā:

Tā nu šajā reizē tika izvēlēts doties augšup uz Ērgļiem, jeb aplūkojot Dienvidvidzemi. Pilsētu, kurā ir būts, bet pilsētu, kura īsti nav iepazīta. Tā kā maršruts tiek uzsākts no Jēkabpils, tad kā pirmā pieturvieta ieplānota Vietalvas luterāņu baznīca, kas atrodas Pļaviņu novadā uz neliela pakalna. Vietalvas luterāņu baznīca celta 1817. gadā, tā sevī apkopoja vairāku stilu sajaukumu, apvienojot klasicisma, baroka un gotikas stilu elementus. Otrajā pasaules karā baznīca piedzīvoja lielus postījumus, par ko liecina daudzie ložu caurumi ir sienām. Vēl līdz šodienai nav atjaunots baznīcas tornis, kas tika pilnībā izpostīts. Tomēr šodien baznīca sāk piedzīvot savu otru elpu, jo ir kļuvusi dikti iemīļota jaunlaulāto pāru vidū. Kā viena no neierastām lietām ir bruģis, kas uzklāts baznīcā grīdas vietā. Vieta, kurai iesaku atvēlēt kādu minūti sava laika, dodoties garām Pļaviņām.

Kā nākamo apskates objektu var iekļaut Vesetas palienas purvu. Šo vietu visā nopietnībā viegli nevar atrast, jo daudzos interneta resursos takas atrašanās vietas kordinātas ir norādītas nepareizi. Par norādes zīmēm šeit arī var aizmirst. Tādēļ ar automašīnu ir jādodas līdz šai vietai  GPS 56.6964547, 25.8236047, bet tālāk pa nelielu meža celiņu jābrauc vēl kādi 100 metri un nokļūstam līdz informācijas stendam GPS 56.697432, 25.821034. Vesetas purva palienas taka stiepjas pāri purvam līdz tā otram krastam, kas ir aptuveni 1 km, vienā virzienā, tātad rēķināmies ar papildus 1km atpakaļ. Taka veidota no dēļu laipām, kas vietām savu laiku ir nokalpojušas un tā vien prasās pēc nomaiņas. Takas galā ir piemiņas vieta 2. pasaules kara partizāniem un ir uzstādīts piemiņas krusts.  

Laiks doties uz galveno apskates objektu šajā izbraucienā – Akmeņupītes ūdenskritumu, kas atrodas netālu no Ērgļiem.  Ģeoloģiskā dabas pieminekļa statusu Akmeņupīte ieguva tālajā 2000. gadā, pateicoties savam lielajam kritumam — 70 metru garā posmā 10 metru kritums. Šo vietu noteikti ir jāapmeklē pēc lielām lietavām rudenī vai agrā pavasarī, lai vērotu ūdens plūsmu pilnā mērogā. Šo vietu vislabāk atrast, sekojot norādēm, kas sākas Ērgļu pilsētā. Pēc automašīnas novietošanas stāvvietā, būs jādodas dažu kilometru pastaigā gar Ogres upes krastu. Jāpievērš uzmanība, ka vienkārši, ievadot Waze vai GoogleMaps navigācijā šo vietu, tiksiet aizvesti uz privātīpašumu, kas atrodas tieši pretī ūdenskritumam, taču pāri Ogres upei, kas šajā vietā nav šķērsojama, tāpēc pirms izbraukt, jāpārliecinās, vai tiksiet aizvesti uz īsto vietu 🙂

Kā nākamais apskates objekts tiek izvēlēts Velna klēpis vai Velna grāvis, kas ir ap 100 m garš un līdz 30 m plats akmeņu sablīvējums Nāružas upes gultnē uz Ērgļu un Ogres novadu robežas. Veidojies upes gultnei laužoties cauri akmeņainai morēnai, izveidojot ieleju ar stāvām nogāzēm. Upes kritums šajā posmā 4—5 m.

Ja tomēr ar to ir par maz, tad pa ceļam var uzmeklēt kādu lielāku akmeni vai uzkāpt līdz Gaiziņa virsotnei. Patīkamu ceļošanu un noteikti ievērojam piesardzību arī dodoties dabā!