Šoreiz gan neveltīšu kritiku jaunuzceltajai LNB ēkas ārpusei, kas piesaista ar savu nu jau paplukušo izskatu, bet vairāk koncentrēšos uz iekšpusi.

Kā agrāk tautā runāja un teica, ka mums būs pašiem sava Gaismas pils, kura jau kādu labu laiku mums ir uzcelta, beidzot nolēmu uz turieni doties arī es. Lai vai kā ar to gaismu, kuras mēļoja, ka būs ļoti daudz šajās telpās, tad galvenajā vestibilā ir, kā ir, bet vismaz pārējās telpās tās ir pietiekoši, jo sienu veido logi. Pat negribas domāt, cik viņiem nākas ziemas laikā maksāt par siltumu, jo logi nav tie energoefektīvākie, īpaši Latvijas ziemas apstākļos un tajās reizēs, kad stādām jaunus aukstuma rekordus.

Tomēr, ieejot iekšā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, nedaudz aizraujas elpa, varens un skaists skats paveras uz augstajiem griestiem. Brīžiem pat aizdomājos, vai tiešām Latvijā ir uzcelts kas tāds. Telpas no iekšpuses ir ļoti plašas, ka pat rodas jautājums, kāpēc šeit tik reti ir izvietoti grāmatu plaukti, jo rodas iespaids, ka telpas ir pārāk tukšas un, lai šo tukšumu aizpildītu, ir jāpieblīvē tās ar galdiem! Tas noteikti ir ļoti labi, jo nevajag uztraukties par vietu, kur apsēsties, un izpētīt sevis interesējošo jautājumu kādā no grāmatām. Diemžēl nezinu gan kāda viņiem tur tā sistēma, jo šajās telpās biju tikai kā viesis/apmeklētājs, bet pieņemu, ka tur nav izvietotas visas grāmatas, jo savādāk uzreiz rodas jautājums, kāpēc bija jāceļ tik liela Latvijas Nacionālā bibliotēka. Neskatoties uz to, ir patīkami, ka LNB telpās notiek arī semināri, jo vismaz tajā laikā, kad es biju, tur tādi notika.

Noteikti tiem, kuri vēl šeit nav bijuši, iesaku izbrīvēt kādu stundu un doties uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai beidzot aplūkotu to no iekšienes, jo zinu ļoti daudzus rīdziniekus, kuri to vēl nav izdarījuši, bet varbūt šī būs tā iespēja, lai to izdarītu.

Šoreiz piedāvāju ieskatu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas iekšpuses, bet nākošreiz jau no ārpuses.