Daudziem pavisam nezināmā, bet tajā pašā laikā citiem tik iemīļotā Līgatnes upes taka, kas vijas gar Līgatnes centru līdz ietekai Gaujā. Līgatnes upes līkloči, smilšakmens atsegumi un pagrabu alas klintīs pie tās ir interesantas ne tikai vasarā, bet arī vēlā rudenī un noteikti arī pie nelielas sniega kārtas.

Šoreiz sanāca doties 6 km garā pārgājienā (3 km vienā virzienā) gar Līgatnes upi. Tā vien liekas, ka tas galīgi nav daudz, taču piedzīvotais par sevi liks atcerēties vēl diez gan ilgi.

Taku nevarētu nosaukt par labiekārtotu, drīzāk cilvēku iestaigātu, kas mitrā un lietainā laikā kļūst visnotaļ aizraujoša. Lai gan ekstrēmākajās vietās tomēr ir padomāts par pārgājiena veicējiem un starp kokiem ir iesietas virves, pie kurām var pieturēties, lai nenošļūktu lejup pa dubļiem. Tādēļ bez kārtīgiem mitrumizturīgiem apaviem un ar bailēm sasmērēt tos, tur nav ko rādīties. Šādos gadījumos atliek vien gaidīt vasaras saulaino un sauso laiku, lai to izietu.

Iestaigātai takai ir viens mīnuss, tā pilnībā neved gar upi, bet veido līkločus, tādēļ nākamreiz noteikti būs jāmēģina iet tieši gar pašu upi, jo tur jau arī slēpjas pats skaistums. Šoreiz lielā mitruma dēļ tas netika darīts.

Līgatnes upes taka visā garumā ir interesanta, tomēr kā jau daudzās takās, tieši beigu daļa ir visskaistākā. Šajā gadījumā tā arī ir. Tiem, kuri vēlas redzēt tikai to interesantāko daļu, ir vērts to uzsākt pretēji straumei jeb no ietekas Gaujā.