Velo maršruts Sigulda – Līgatne – Cēsis – Ērgļu klintis – Valmiera

Jau kādu laiku domās apsvēru iespēju izbraukt kādu no Latvijas velo maršrutiem, kuri tiek ļoti reklamēti dažādās mājaslapās. Ja sākumā likās, ka atrast īsto velo maršrutu būs pavisam vienkārši, tad tomēr tā nav. Lai atvieglotu citu interesentu velo karšu meklēšanu, padalīšos ar divām, kuras sauktu par noderīgākajām šajā velo maršrutā Sigulda, Cēsis, Valmiera.
Linki uz kartēm:
//aktivalatvija.lv/latvijas-velomarsrutu-kartes-liels-apkopojums/
//www.dropbox.com/s/1oqmrxinulw4j9w/ar_velo_pa_pargauju_un_tuvako_apkartni.pdf?dl=0

Kādus divus mēnešus iepriekš tika nosprausta nedēļas nogale maijā. Nezinot un pat nerēķinoties kādi varētu būt laikapstākļi, 19.-20. maija datums tika nolemts un pie tā bija jāpieturas. Nākot tuvāk šai nedēļas nogalei, laikapstākļi nekādā mērā neiepriecināja, bet tieši atvēlētie datumi izvērtās laikapstākļu ziņā ideāli un piemēroti lielajam braucienam.
Iepriekšējā vakarā sakravāju somu, uzlādēju Fuji kameras baterijas un biju pilnībā gatavs piedzīvojumam.
Ceļš ar vilcienu līdz Siguldai un piedzīvojums var sākties.


Pirmais lielais pārtraukums Līgatnē. Šis ceļa posms ir vissaistošākais, jo velo maršruta takas bieži ved gar Gauju, tieši tā kā sākotnēji viss bija iecerēts. Patīkamu braucienu līdz Līgatnei darīja arī mazā cilvēku un velosipēdistu plūsma, kas ļāva vēl vairāk izbaudīt braucienu un dabu.
Neliels —- no velo maršruta un esam klāt Līgatnē. Ātri uzmetam acis senlaicīgajām ēkām kalna augšā un dodamies uz pirmo nopietno pusdienu pārtraukumu turpat pilsētas centra kafejnīcā, kuru viens no ceļa biedriem izslavēja ar dikti labām pankūkām. Līdz ar to, kā lai no tā atsakās? Uzreiz prātā šaujas Tallinas plāno pankūku kafejnīca, kuru cilvēku masas parasti ir ielenkušas jau no paša rīta (//kompressorpub.ee/?lang=en ).


Pēc gardajām pankūkām ir laiks doties ceļā, lai gan to dikti negribas, jo sākam sajust nosacīti dikti “ērto” velo sēdekļu ietekmi, kas vakara gaitā, īpaši pēc ilgākiem pārtraukumiem par sevi lika ļoti manīt.
Ceļā sastaptie trīs BMW 1200GS motocikli liek kārtējo reizi noskatīties un nodomāt, cik patīkami ir ceļot ar motocikliem un kur nu vēl BMW.. Tomēr nav ko sūdzēties un ir jāizbauda “ērtie” velo sēdekļi 😀
Otro reizi šos motociklus sastopam uz Gaujas plosta pārbrauktuves, bet tikai uz dažām sekundēm, jo tie atkal ātri no mums atdalās un ir prom.
Turpinājumā lauku ceļš ar dikti daudz trepēm… Lai vai kā, bet Cēsis ir sasniegtas un vēl priekšā tikai nelieli pauguri līdz nokļūstam līdz pilsētas centram. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ devāmies uz Cēsim, neskaitot viņu īpašo picu ar mannas pamatni un protams Elīnas piebiedrošanos, bija Cēsu muzeju nakts un brīvdabas koncerts turpat pils pagalmā.

Ja līdz šai daļai viss ritēja lieliski, tad tālākais nemaz tik lielisks nav. Īsumā sakot, nebremzējiet ar priekšējām bremzēm, braucot lejā no kalna, lielā ātrumā, kad no biksēm mēģināt izņemt telefonu – labi tas nebeigsies. Dzirksteles šķīdīs uz visām pusēm! 🙂 Vismaz prieks, ka cilvēki vēl ir atsaucīgi un izpalīdzīgi, jo neskrien klāt, lai ar telefonu sāktu filmēt, bet gan pārliecinātos, ka viss ir kārtībā un sniegtu kādu palīdzību, ja tāda būtu bijusi dikti nepieciešama…
Tā bija viena no reizēm, kad dikti noderīga bija automašīnā obligātā pirmās palīdzības aptieciņa.
Nedaudz uzfrišināts un apkopts (kā nekā 75% ceļojuma dalībnieku bija ar medicīnas izglītību), pēc vairāku desmitu minūšu aizkavēšanās varējām doties tālāk uz Ērgļu klintīm.

Sagaidīts agrs rīts un gribot negribot jāraušas laukā no guļammaisa, lai dotos iemūžināt rīta dzestrumu. Viegli tas nebija, jo celis par sevi lika ļoti, ļoti, ļoti manīt. Knapi kustoties, pēc kādām 15 minūtēm beidzot nokļuvu lejā, citiem tas ceļš prasītu 1 līdz 2 minūtes.. Beidzot esmu lejā un varu sākt iemūžināt galveno objektu šī ceļojuma daļā un vienu no iemesliem, kādēļ Ērgļu klintis tika izvēlētas par naktsmājām.

Burvība izbaudīta, bet tā kā ceļa biedri turpināja skaistumu ignorēt guļot, bija laiks doties augšā un uzņemt pāris bildes no augšas, kamēr viss vēl nav pazudis.

Saule uzaususi un bija skaidrs, ka ceļojums vismaz man vairs nevar turpināties… laiks bija doties atpakaļ uz Rīgu un meklēt palīdzību. Lai vai kā izvērtās, tomēr velo izbrauciens ir un paliek pozitīvu atmiņu pilns. Noteikti būs vēlreiz jāizbrauc šis velo maršruts, bet nākamreiz jau ar mērķi nokļūt līdz finišam Valmierā.