Tā vien liekas, ka Lojas upe ir Murjāņu apslēptais dārgums, ko vietējie iedzīvotāji iemīļojuši, izstaigājot to dažādos virzienos un izveidojot daudzas takas krustu šķērsu.

Šoreiz startu uzsākām pie tilta pār Gauju, kur iespējams ērti atstāt savu auto uz vairākām stundām, lai dotos nelielā pastaigā. Ja var uzticēties Garmin pulkstenim, tad kopā tika veikti 15 km četrās ar pusi stundās. Zemāk karte ieskatam.

Pārgājiena maršruts ir salīdzinoši vienkāršs, lielāko daļu takas veido lēzens gājiens gar upi, tikai vietām liekot uzkāpt kādā stāvākā krastā ar skaistu skatu uz upi. Taka būs pa spēkam ikviena sagatavotības līmenim.

Kā viens no galvenajiem pieturas punktiem ir pamestā Murjāņu kamaniņu trase. Šeit ir iespēja aplūkot no koka izveidotu trasi, kurā agrāk trenējas sportisti. Diemžēl laika zobs nav trasi saudzējis, īpaši sākuma daļu, kur tā ir gandrīz pilnībā izzudusi un atstājusi tikai pēdējās pēdas. Trases lejasdaļa blakus Lojas upei vēl ir saglabājusies labā stāvoklī, tādēļ lūgums saudzēt to, lai arī citiem interesentiem vēl būtu iespēja to aplūkot.

Tālāk maršruts pamazām attālinās no Lojas upes un šķērso ceļu, pēc izbrišanas cauri pļavai nonākam līdz pamestajām Katrīndzirnavām – ļoti cēla ēka, kas šarmē ar savu arhitektūru un apkārtni. Atkal pāri ceļam un iekšā mežā (te gan noder navigācija telefonā, lai ietu pareizajā virzienā), tad pēc pārsimt metriem nonāksi pie pamestās ūdeļu audzētavas. Turpmāko ceļu līdz pamestajai ražošanas ēkai aizvedīs bultas. Nākamais lielais atskaites punkts ir kokaudzētava “Zābaki”. Tālāk caur slēpošanas trasi un esi klāt pie Gaujas.

Ja gribas doties īsākā piedzīvojumā, bet gar Lojas upi, tad kā laba alternatīva ir doties līdz Murjāņu kamaniņu trasei pa kreiso upes krastu un atpakaļ jau pa labo upes krastu, kur takas sākumā/beigās (atkarībā kā skatās) atliks tikai pāriet pāri tiltam.