Beidzot sanāca atkal doties uz kādu ārzemju slēpošanas kūrortu. Šoreiz tas bija Bukovel Ukrainā, kurā biju pirmo reizi. Kā tur ir un kas būtu jāņem vērā lasi zemāk.

Pirmais un svarīgākais ieteikums ir saistībā ar naudas maiņu! Ja vien iespējams, tad naudu mainām Ukrainā. Tā, piemēram, Latvijā labākais valūtas kurss, kuru atradu, bija 0.31, bet, piemēram, Ukrainā tas bija 0.345, kas uz 100 eiro ir diez gan vērā ņemama starpība. Ja tomēr nav vēlmes naudu mainīt un visur maksāt ar karti, tad ar daudziem vietējiem tirgotājiem ir iespējams norēķināties arī Eiro valūtā un pie citiem pat ar karti.

Ja tomēr teksta ir pārāk daudz un gribās vien saprast vai ir vērts turp doties, tad – jā, ir vērts!

Īsam ieskatam piedāvāju noskatīties video

Kā jau vienmēr lielākais mīnuss, ceļojot ar autobusu, ir nežēlīgi ilgais laiks, kas jāpavada vienkārši sēžot autobusā. Katram jau ir izstrādāts savs ātrākais teleportācijas veids līdz gala punktam. Šoreiz mans ceļš iesākās ar FujiFilm manuāļa lasīšanu, lai vispār izprastu, kā tad ar jaunu fotoaparātu vispār jārīkojas. Jāsaka, ka FujiFilm man bija kā jauna pasaule pēc tik pierastā Canon. Vai tas nozīmē, ka es atteikšos no Canon, noteikti nē, jo, lai arī FujiFilm ir mazāks, tomēr manai rokai ergonomiskāks ir smagais Canon.

Iepriekš biju publicējis rakstu saistībā ar labāko fotoaparāta iegādi -> https://www.sanhajietis.com/blog/kadu-fotokameru-izveleties/ tam kā kārtējais pierādījums ir šīs fotogrāfijas, jo daļa no tām ir uzņemtas ar uzticamo LG G5 telefonu. Reti kurš spēs uz aci pateikt, kura fotogrāfija ir fotografēta ar telefonu un kura ar izslavēto FujiFilm kameru.

Ukraina esot slavena ar savu Salo. Līdz ar to, kā tad bez magnētiem šajā virzienā.

Vietējais mājas kandžas un vīna tirgotāja iestādījums. Kā izrādās, populārs arī Latviešu vidū, jo zem daudziem nosaukumiem ir atrodams arī latviskais tulkojums. Tulkojumi tika arī papildināti. Vietējo īpašnieku izbrīnīja atstarotājs uz rokas, ko vienmēr cenšos nesāt līdzi. Izrādās, ka Ukrainā liela problēma ir atstarotāju nelietošana un milzīgais piedzērušos cilvēku skaits gar šosejām. Sekas paši varat saprast.. Pats vīns un kandža pēc nostāstiem esot dikti labi un ir vērts iegriezties, ja ne uz iegādi, tad vismaz uz degustāciju.

Kā tad ar slēpošanu un trašu kvalitāti Ukrainas Bukovel slēpošanas kūrortā? Jāsaka, ka ne sliktāk par Eiropas kūrortiem. Trases katru rītu bija sagatavotas un pilnā gatavībā, sagaidot pirmos braucējus uz kalna. Cilvēku skaits uz trasēm visas dienas bija mazāks, salīdzinot ar citiem Eiropas kūrortiem. Tomēr bieži vien nācās arī pagaidīt rindā pie pacēlājiem. Iespējams vaina ir cenu kāpumā pēdējo gadu laikā, kas liek daudziem tūristiem izvēlēties citus slēpošanas kūrortus, kuri ir tās pašas cenu kategorijas, bet ar augstāku servisu. To apliecināja arī divi vietējie ukraiņu slēpotāji, kuri arvien vairāk cenšas doties uz Eiropas kalnu kūrortiem.

Pirms došanās uz Ukrainu atklausījos daudzus stāstus par to, cik lēti tur viss ir. Jā, tur ir lētāk nekā citur Eiropā, bet vairs ne gluži tik lēti kā nostāstos, jo par 3 eiro vairs silto ar zupu nepaēdīsi, tam noteikti vajadzēs kādus 5 līdz 6 eiro. Tomēr ņemam vērā, ka stāstu tieši par Bukovel. Jo, piemēram, daudzi no Baltkrievijas dodas uz Ukrainu iepirkties, jo tur esot lētāk.

Ja tomēr slēpošana īsti neiet pie sirds, ir padomāts arī par daudzām citām izklaidēm. Iespējams nobraukt ar trosi, kuras kopgarums ir vairāk kā 1,1 km, izbraukt ar rodeļiem tikai kājām gaisā, palikt ledus viesnīcā, slidot, braukt ar kartingu vai trošu velosipēdu un protams izbaudīt daudzas citas aktivitātes. Tādā ziņā šeit pat liekas, ka vairāk padomāts par dienas izklaidēm nekā dažos labos citos kūrortos.

Trašu garumi ir tīri ok, tās noteikti nebūs ne tās garākās, bet ne arī tās īsākās. Melno trašu skaits ir diez gan neliels un tās pašas tikai vietām likās pietiekoši stāvas. Tādēļ tā vien liekas, ka šis ir ideāls kūrorts ģimenei vai cilvēkiem, kuri vēlas nesteidzīgi un ar baudu izjust ziemas priekus.

Populārs trends Bukovel slēpošanas kūrortā ir pie ķiveres piestiprināt kādu dzīvnieka asti.

Kārtējā izklaide, ko piedāvā Bukovel, ir izbrauciens suņu pajūgā. Jāsaka, gan, ka tas nav no lētajiem priekiem un pat Latvijā tas ir lētāk. Iespējams tas ir viens no iemesliem, kādēļ tik maz cilvēku šādu pasākumu izmanto, vismaz nevienu, kas to izmantotu, vairāku dienu garumā neredzēju. Toties par lētākām naudām ir iespējams ar suņiem safotografēties, ko izdarīs tur pat dežurējošie fotogrāfi, bet izmaksas par fotogrāfu pakalpojumiem gan nezināšu. Lai vai kā suņi izskatījās garlaikoti no milzīgās bezdarbības.

Bez vietējā tirdziņa jau neviens tūrists nekad nevar iztikt. Es arī neesmu izņēmums. Šeit tiek tirgotas galvenokārt trīs virzienu preces. Pirmkārt no koka, otrkārt no vilnas un treškārt – baravikas. Jāsaka gan, ka redzēt tik daudz baraviku vienuviet piedzīvoju pirmo reizi. Gan samarinētas burkās, gan izkaltētas milzīgos maisos, kas, ņemot vērā milzīgo apjomu, cenas ziņā nemaz nebija tik daudz. Tā vien liekas, ka Ukrainas mežos nekas cits kā baravikas neaug.

Salīdzinot ar Eiropas slēpošanas kūrortiem, lielāko kontrastu radīja milzīgais nepabeigto ēku skaits. Tas, ka blakus ir skaisti uzcelta viesnīca, nenozīmē, ka viss būs skaisti sakopts, visdrīzāk blakus atradīsies nepabeigta ēka, kura tiek pārdota vai vienkārši ir atstāta novārtā.

Slēpju vai snovborda dēļu īre ir uz katra stūra. Kas cenas ziņā ļoti nesadārdzinās ceļojumu.

Ir dažas lietas, kas ļoti iekrīt acīs, atrodoties Bukovel. Pirmā – jau iepriekš pieminētais graustu daudzums. Otrais – “skaistās” autobusu pieturas un trešā – trotuāru trūkums, kas viennozīmīgi ir lielākais mīnuss, ja viesnīca atrodas tālāk no centra.

Ideāls variants vasaras un pat ziemas kempingam. Vienā pusē pirts buca, otrā ar karstu ūdeni pildīts kubuls un pa vidu namiņš, kurā atgūt spēkus.

Kopumā esmu apmierināts gan ar rīkotājorganizācijas TravelBizz darbu, gan ar kompāniju, gan pašu kūrortu! Dodos asināt slēpes jauniem piedzīvojumiem 🙂