Norvēģija Preikestolen, iekļaujoties 70 eiro robežās

Tiem, kuri vēlas tikai saprast, kā tad Norvēģijā gāja, nevis lasīt nelielo aprakstu un aplūkot fotogrāfijas no Stavangeras kā arī kāpiena Preikestolen, piedāvāju nelielu ieskatu video formātā:

Ilgu laiku iekšā kūsāja vēlme doties uz Norvēģiju un beidzot ieraudzīt to mājestātiskumu savām acīm. Kā vienmēr dzīve ievieš savas korekcijas un došanās uz Norvēģiju pārvirzās citā plānā.

Lai vai kā nebūtu, kādā aprīļa dienā es un tik pat traks farmaceits devāmies ceļā uz Stavangeru, lai vēlāk dotos iekarot Preikestolen virsotni. Tā vien liekas, ka izdevās ielekt pēdējā lidmašīnā, jo līdz pat šim brīdim vairs nevaru atrast Wizzair biļetes uz Stavangeru tik lēti, kā tas izdevās mums.

Pirmais solis ceļojuma realizēšanai bija negaidīts. Saņemts zvans ar tekstu “Stavanger turp un atpakaļ aprīlī pa 19 eiro un 98 centiem. Braucam?” Un kāda gan varētu būt atbilde no manas puses? “Pērc biļetes! Braucam!” Un tā arī biļetes tika nopirktas aptuveni 6 mēnešus pirms brauciena.

6 mēneši paskrēja nemanot un īsti neko neplānojot, izņemot to, ka būtu kaut kas jāpaplāno saistībā ar ceļojumu. 😀 Plānošanas posmā nevar iztikt arī bez stāstu vakariem ar jau pieredzējušiem cilvēkiem, kuri arī bija devušies uz Stavangeru, lai dotos garās kalnu pastaigās. Links, kur smelties iedvesmu – https://www.facebook.com/Piedzivojumagars/

Tā pienāca nedēļa pirms ceļojuma. Tad kādas divas vai trīs dienas pirms ceļojuma, kurās arī notika lielā plānošana un pētīšana. Kā gan vispār var nokļūt līdz Preikestolen virsotenei, kādi sabiedriskie tur kursē, kādos laikos un vispār, kur mēs esam iekūlušies. 😀 Protams arī pārtikas iepirkšana, kura bija galīgi garām un sniedza sāpīgas mācības. Piemēram, to, ka ir jāaizmirst par konservu ņemšanu un to, ka dzeramā ūdens kalnos netrūks!

Bruņojies ar Maximas guļammaisu pa 1.5Ls (jā, tajos senajos laikos pirkts, kad vēl lats apgrozijās mūsu makos) un ar Depo lētāko matraci devos ceļā. Kā jau var nojaust, ceļojums izvērtīsies interesants, ja ņem vērā to, ka Norvēģijā aprīlī nav diži siltāk un kur nu vēl kalnos! 😀

Ielidojot Stavangerā, sākām meklēt transportu uz centru. Kā jau tas pienākas, pirmo transportu nokavējām. Savukārt nākošajā transportā uz centru bija sabojājies autobusa kases automāts, kas nozīmēja bezmaksas ceļu līdz Stavangers centram. Uhuu, sākums ir baigi labais 😀

Nākošais solis, kā jau vienmēr, ierodoties jaunā valstī, saprast, cik tad dārga vai lēta galu galā ir šī valsts. Nostāstiem par dārdzību Norvēģijā neticam un ejam iekšā pirmajā Narvesen kioskā, ko sastopam turpat pie ostas. Ja sākumā likās, ka te nav nemaz tik traki, tad vēlāk sapratām, ka ir trakāk nekā likās.

Sagaidījām pirmo prāmi, lai dotos ceļā uz Tau pilsētu. Uz prāmja iepazināmies ar tik pat traku poli kā mēs, kurš bija vēl “labāk” sagatavojies. Tas ietvēra vienas sporta bikses, botas, divas jakas, vienus salātiņus, pāris maizes rikas, un pats galvenais bundžiņu alus, kas pēc viņa teiktā bija lētākais alus Norvēģijā, bet tik un tā dārgs! Tā kā musu gala mērķis bija identisks, nolēmām tālāk doties kopā.

Nākošais solis bija atrast tuvāko transportu uz Preikestolen. Tomēr tā kā tas bija pēc vairāk nekā stundas, tika nolemts doties tālāk ar kājām. Tā izrādījās pirmā lielākā kļūda! Ceļš bija mokošs. Somas bija pārkrāmētas. Tā bija otrā lielākā kļūda! Ja Tu domā, ka tava soma ir optimāla un pietiekoši viegla, tad tā nav, jo svaru vēl var samazināt!

Lai gan ceļš uz Preikestolen virsoni bija smags, tomēr tajā pašā laikā ļoti interesants un, ja mums nebūtu tik smagas somas, tad noteikti šis ceļš liktos vēl interesantāks.

Lūk, praktiskais norvēģis! Tā vietā, lai ceļa zīmi censtos ierakt zemē, ir izmantots tas, ko daba ir devusi. Labāk nostiprināsim ceļa zīmi akmenī.

Ieraudzīt Preikestolen zīmi bija ļoti patīkami sākumā, tikai vēlāk sapratām, ka grūtākais vēl priekšā, kura laikā galvā šāvās visādas idejas, kā pēc iespējas vairāk samazināt somu smagumu. Protams, bez dabas izbaudīšanas un ilgākām atpūtas pauzēm neiztikām.

Visbeidzot bijām sasnieguši galveno ceļojuma mērķi – Preikestolen!

Kā izrādās mans slepenais plāns palikt pa nakti uz Preikestolen klints nav nemaz tik traks, jo šeit mēs iepazināmies ar vēl vienu latvieti, divām norvēģietēm un vēl pāris poļiem, kuri vēlējās realizēt to pašu, ko es. Beigu beigās visi šie cilvēki pārliecināja abus manus ceļa biedrus par to, ka ir jāpaliek uz kalna pa nakti un jaizbauda visu, ko daba spēs sniegt, un tas nebija maz! 😀

Pēc iegūtajiem lieliskajiem pirmajiem iespaidiem beidzot bija laiks papusdienot vienreizējā vietā ar superīgu skatu! Jā, šajā brīdī bija milzīgs gandarījums par to, ka mēs esam to paveikuši un, ka tas ir tikai sākums! Pusdienas bija lieliskas, un centieni atvieglot somu arī pamazām realizējās. Mācība – konservi nav jāņem līdzi!

Pēc lieliskām pusdienām bija laiks aplūkot apkārtni daudz smalkāk.

Centīgās norvēģietes uz kalna virsotni bija paņēmušas līdzi pāris malkas pagales ar mērķi iekurināt ugunskuru un uz mietiņiem uzcept kādu desiņu. Tā kā ar malkas  iekuršanu nekas labs viņām nesanāca, nācās palīdzēt un šajā brīdī, Jāni, tavs nazis tika salauzts!

Nakti pavadījām metra attālumā no klints aizas. Ar lētajiem guļammasiem un bez telts, kas nozīmēja nakšņošanu zem atklātas debess. Kas gan varētu noiet greizi? Hmm… Pēc pāris stundām, kuru laikā ne reizi nevarēju aizmigt, jo no zemes ļoti vilka aukstums un guļammaisā nebija silti pat ar visām termoveļas kārtām, sākās lietus… Pēc pārdesmit minūtēm to nomainīja krusa, savukārt no rīta varēja saprast, ka naktī ir bijuši mīnusi, jo apkārtējais ūdens bija aizsalis. Lai vai kāda tā nakts bija, tomēr bija patīkami izbaudīt dabu un zvaigznes, kuras likās spilgtākas nekā Latvijā.

Kā izrādās ar pirmajiem saules stariem parādījās arī centīgi ļaudis, kuri izklaidējās, filmējot iedvesmojošu video.

Ja plāno Preikestolen apskatīt tikai dienas laikā, tad Tu būsi palaidis ļoti daudz ko garām, jo vakarā, naktī un agri no rīta šeit valda cita burvība. Tādēļ noteikti iesaku apsvērt iespēju šeit palikt pa nakti! Norvēģijā tas ir atļauts 😉

Lai gan sākotnēji bija plānots doties dziļāk kalnos, tomēr tas nezināmu iemeslu dēļ nenotika un mēs devāmies uz leju, kas izvērtās patīkamā un relaksējošā atpūtā pēc mērķa sasniegšanas. Šajā dienā neiztikām arī bez pastaigas apkārt vietējam ezeram.

Pienāca vakars un bija laiks meklēt naktsmājas. Sākumā tika apsvērta iespēja nakti pavadīt zem laivām, jo vietējā hosteļa cena par gultas vietu bija daudz par daudz, jeb 78 eiro par nakti. Pēc pavadītās nakšņošanas mežā devāmies atpakaļ uz Stavangeru, bez turpmākā plāna, bet ar vēlmi tuvāk apskatīt šo pilsētu. Pēc vairāku stundu pastaigas un pusdienu ieturēšanas pie vietējās baznīcas bija laiks atpūtai, turpat Stavangeras cetrā pie restorāniem, no kuriem skanēja vietējā mūzika.

Tā pēc neilga laika nolēmām, ka ir jauzkrāj liekās kalorijas pirms nakts, kurai nebija nobukota neviena naktsmītne. Vakariņojām vietējā ātrajā ēstuvē, kurā kolu dzērām, cik vien līda, līdz sastapām atkal to pašu iepriekš minēto latvieti, kurš piedāvāja palikt pie viņa nobukotajā viesnīcas numuriņā. Lai vai kā, bet, kad tika pieminēta duša, tā uzreiz bija skaidrs, ka mēs tur paliekam, lai jau agri rīt no rīta dotos kopā uz lidostu!

Tā arī beidzās Stanvgeras apskatīšana un Preikestolen iekarošanas tūre, kuras gala bilance bija zem 70 eiro robežas!

Ja kāds tomēr vēl domā, vai tas bija tā vērts? Protams, tas bija tā vērts un tur ir vērts atgriezties vēlreiz!